līdzbraucējs
līdzbraucējs lietvārds; vīriešu dzimte
līdzbraucēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
PiemēriSarunāt sev līdzbraucējus.
1.1.Motosportā – sacīkšu dalībnieks, kas brauc blakusvāģī.
PiemēriAtrast jaunu līdzbraucēju.