ložņa
ložņa [luõžņa] dat. -am vīriešu dzimte, kopdzimte, lietvārds
ložņa [luõžņa] dat. -ai sieviešu dzimte, kopdzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
PiemēriArī pavisam vientuļā vietā, tālu no galveniem ceļiem dažkārt slēpās pretinieka ložņas, glūņas.
2.Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
Stabili vārdu savienojumiMizu ložņa.