ložņa
ložņa [luõžņa] dat. -am lietvārds; vīriešu dzimte, kopdzimte
ložņa [luõžņa] dat. -ai lietvārds; sieviešu dzimte, kopdzimte
1.Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
PiemēriArī pavisam vientuļā vietā, tālu no galveniem ceļiem dažkārt slēpās pretinieka ložņas, glūņas.
2.Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
Stabili vārdu savienojumiMizu ložņa.