lavierēt
lavierēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
PiemēriLavierēt starp peļķēm, ledus sablīvējumiem.
- Lavierēt starp peļķēm, ledus sablīvējumiem.
- Uzmācīgi tirgoņi lavierē cauri satiksmes plūsmai.
- Automašīnas lavierēja pa braucamās daļas brīvajām vietām.
1.1.pārnestā nozīmē Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
PiemēriUzdot jautājumus tieši, nelavierējot.
- Uzdot jautājumus tieši, nelavierējot.
- Principiālās lietās nedrīkst lavierēt.
Cilme:No vācu lavieren.