lavierēt
lavierēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
PiemēriLavierēt starp peļķēm, ledus sablīvējumiem.
1.1.pārnestā nozīmē Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
PiemēriUzdot jautājumus tieši, nelavierējot.
Cilme:No vācu lavieren.