lasīt1
lasīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1. Uztvert un saprast rakstu zīmes (kādā tekstā); uztverot un saprotot rakstu zīmes (tekstā), runāt (to).
PiemēriLasīt avīzi, žurnālu, grāmatu.
Stabili vārdu savienojumiLasīt balsī; lasīt skaļi. Lasīt korektūru.
1.1.Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
PiemēriLasīt par mūziku, medicīnu.
2.Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
PiemēriLasīt lekciju, referātu.
3.Uztvert, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
PiemēriLasīt rasējumu, notis.
3.1.pārnestā nozīmē Uztvert, interpretēt (daiļdarbu, mākslas darbu).
PiemēriDiriģents temperamentīgi lasa partitūru.
4.Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
PiemēriLasīt kāda skatienā prieku, bailes.
Stabili vārdu savienojumiLasīt (kāda) domas. Lasīt dvēselē.
Stabili vārdu savienojumiLasīt kā (atvērtā) grāmatā. Lasīt lekciju. Lasīt morāli. Lasīt sprediķi. Lasīt starp rindām.