laizīt
laizīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Slīdoši vairākkārt pārvilkt (ko) ar mēli.
PiemēriKaķis laiza ķepu.
Stabili vārdu savienojumiĒd pirkstus laizīdams.
1.1.Ēst, ņemot barību ar mēli.
PiemēriLaizīt medu, saldējumu.
1.2.pārnestā nozīmē Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
PiemēriLiesmas jau laizīja šķūņa jumtu.
Stabili vārdu savienojumiLaizīt brūces.