Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
laizīt
laizīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Slīdoši vairākkārt pārvilkt (ko) ar mēli.
PiemēriKaķis laiza ķepu.
  • Kaķis laiza ķepu.
  • Govs laizīja teliņu.
  • Laizīt karoti.
Stabili vārdu savienojumiĒd pirkstus laizīdams.
1.1.Ēst, ņemot barību ar mēli.
PiemēriLaizīt medu, saldējumu.
  • Laizīt medu, saldējumu.
  • Govs laiza sālsgabalu.
1.2.pārnestā nozīmē Vijīgi lokoties, virzoties, skart (par liesmām, uguni).
PiemēriLiesmas jau laizīja šķūņa jumtu.
  • Liesmas jau laizīja šķūņa jumtu.
Stabili vārdu savienojumiLaizīt brūces.
  • Laizīt brūces idioma pakāpeniski atgūties no sakāves, smagām kļūdām u. tml.