laicīgs
laicīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
laicīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
laicīgi apstākļa vārds
laicība lietvārds; sieviešu dzimte
laicīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs.
PiemēriLaicīga parādība.
1.1.Tāds, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
PiemēriLaicīgā dzīve.
1.2.Tāds, kas nav saistīts ar garīgām vērtībām.
PiemēriLaicīgā manta.
2.formā: apstākļa vārds Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
PiemēriLaicīgi iziet no mājām.