laicīgs
laicīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
laicīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
laicīgi apstākļa vārds
laicība sieviešu dzimte, lietvārds
laicīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kam ir sākums un beigas; tāds, kas ir ierobežots laikā; pārejošs.
PiemēriLaicīga parādība.
1.1.Tāds, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
PiemēriLaicīgā dzīve.
1.2.Tāds, kas nav saistīts ar garīgām vērtībām.
PiemēriLaicīgā manta.
2.formā: apstākļa vārds Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
PiemēriLaicīgi iziet no mājām.