lūrēt sarunvaloda
lūrēt lūru, lūri, lūr, pag. lūrēju darbības vārds; intransitīvs
Skatīties, vērot.
PiemēriLūrēt caur durvju šķirbu istabā.
- Lūrēt caur durvju šķirbu istabā.
- Lūrēt uz garāmgājējiem.
Stabili vārdu savienojumiLūrēt ar vienu aci. Lūrēt caur pieri.
- Lūrēt ar vienu aci — skatīties slepus, zaglīgi (uz ko).
- Lūrēt caur pieri — skatīties naidīgi, neuzticīgi (uz ko).
Cilme:No baltvācu lūren ‘uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm’, vai vācu lauern ‘glūnēt’.