lūrēt sarunvaloda
lūrēt lūru, lūri, lūr, pag. lūrēju intransitīvs, darbības vārds
Skatīties, vērot.
PiemēriLūrēt caur durvju šķirbu istabā.
Stabili vārdu savienojumiLūrēt ar vienu aci. Lūrēt caur pieri.
Cilme:No baltvācu lūren ‘uzmanīgi raudzīties viegli piemiegtām acīm’, vai vācu lauern ‘glūnēt’.