lūkot
lūkot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
PiemēriLūkot strādāt uzmanīgāk.
2.Meklēt (ko vajadzīgu, vēlamu).
PiemēriIet mežā sēnes lūkot.
2.1.novecojis Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
PiemēriDoties uz citu pagastu sievu lūkot.
3.Skatīt, skatīties; skatot, skatoties pārbaudīt.
PiemēriLūkot, kas notiek ielas otrā pusē.