lūkot
lūkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
PiemēriLūkot strādāt uzmanīgāk.
- Lūkot strādāt uzmanīgāk.
- Lūkot nesabrist dubļos apavus.
- Lūkot pārspēt citus veiklībā.
- Lūkot aizmirst pāridarījumu.
- Lūkot novērst nesaskaņas.
2.Meklēt (ko vajadzīgu, vēlamu).
PiemēriIet mežā sēnes lūkot.
- Iet mežā sēnes lūkot.
- Lūkot veikalā pēc vajadzīgajām mācību grāmatām.
- Staigāt no viena uzņēmuma uz otru, darbu lūkojot.
2.1.novecojis Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
PiemēriDoties uz citu pagastu sievu lūkot.
- Doties uz citu pagastu sievu lūkot.
3.Skatīt, skatīties; skatot, skatoties pārbaudīt.
PiemēriLūkot, kas notiek ielas otrā pusē.
- Lūkot, kas notiek ielas otrā pusē.
- Lūkot, ko ciemiņi atveduši.
- Iet murdus lūkot.