lūgt
lūgt lūdzu, lūdz, lūdz, pag. lūdzu darbības vārds; transitīvs
1.Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
PiemēriĻoti, sirsnīgi lūgt.
- Ļoti, sirsnīgi lūgt.
- Lūgt piedošanu.
- Lūgt maizi.
- Lūgt naktsmājas.
- Lūgt padzerties.
- Lūgt palīgā.
- Lūgt aizdot naudu.
- Lūgt atļauju ienākt.
Stabili vārdu savienojumiLūgt (ubaga) dāvanas. Lūgt vārdu.
- Lūgt (ubaga) dāvanas — ubagot.
- Lūgt vārdu — pieteikties runāt (piem., sanāksmē).
1.1.Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
PiemēriLūgt ciemiņus pie galda.
- Lūgt ciemiņus pie galda.
- Lūgt dzejnieku uz skatuves.
- Lūgt kaimiņus talkā.
- Lūgt draugus ciemos.
- Lūgt uz deju.
- Ieradušies visi lūgtie viesi.
Stabili vārdu savienojumiLaipni lūdzam! Ne lūdzams. Nelūgts viesis.
- Laipni lūdzam! — pieklājīga uzaicinājuma forma.
- Ne lūdzams — saka, ja nav iespējams ko panākt.
- Nelūgts viesis — viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
2.Veikt reliģisku darbību – vērsties pie Dieva vai svētajiem ar lūgšanu (2); lūgšanā izteikt savas vēlēšanās, arī pateicību.
PiemēriLūgt Dievu baznīcā.
- Lūgt Dievu baznīcā.
- Lūgt par kādu.
Stabili vārdu savienojumiLūgt roku.
- Lūgt roku idioma — lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt.