līklocis
līklocis [lìklùocis] -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izliekums un ieliekums.
PiemēriStūrēt pa asfaltētās šosejas līkločiem.
- Stūrēt pa asfaltētās šosejas līkločiem.
- Upe met līkločus pa pļavām un mežiem.
1.1.pārnestā nozīmē Virzība uz vienu un otru pusi vai augšā un lejā.
PiemēriLikteņa dzīves līkloči.
- Likteņa dzīves līkloči.
- Vēstures līkloči.
1.2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Līkločains; līkumains.
PiemēriLīkloču līnija.
- Līkloču līnija.
- Līkloču ceļš.
- Upes līkloču gultne.
2.Ornamenta elements – regulāri viļņota vai lauzta līnija.
PiemēriOrnamentā tiek izmantots līklocis.
- Ornamentā tiek izmantots līklocis.
- Līklocis ir viens no Māras simboliem.