līklocis
līklocis [lìklùocis] -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
1.Izliekums un ieliekums.
PiemēriStūrēt pa asfaltētās šosejas līkločiem.
1.1.pārnestā nozīmē Virzība uz vienu un otru pusi vai augšā un lejā.
PiemēriLikteņa dzīves līkloči.
1.2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Līkločains; līkumains.
PiemēriLīkloču līnija.
2.Ornamenta elements – regulāri viļņota vai lauzta līnija.
PiemēriOrnamentā tiek izmantots līklocis.