Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
līdzbraucējs
līdzbraucējs vīriešu dzimte, lietvārds
līdzbraucēja sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
PiemēriSarunāt sev līdzbraucējus.
1.1.Motosportā – sacīkšu dalībnieks, kas brauc blakusvāģī.
PiemēriAtrast jaunu līdzbraucēju.