kā1
kā apstākļa vārds
1.Lieto, jautājot par darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
PiemēriKā tu to uzzināji?
Stabili vārdu savienojumiNu kā?
2.Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
PiemēriKā es to vēlāk nožēloju!
3.kopā ar: darbības vārds un darbības vārds, divdabis Lieto, izsakot pieļāvumu (piem., par darbības veikšanas veidu).
PiemēriLai iet kā iedams!
4.Lieto, norādot uz darbības tiešu saistību ar kādu laika momentu.
PiemēriViņš nesen kā aizgāja.
5.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu.
PiemēriJāuzzina, kā iet autobuss.
6.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja vai apzīmētāja palīgteikumu.
PiemēriEzers bija tāds, kā biju iedomājies.
7.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar veida apstākļa un mēra apstākļa palīgteikumu.
PiemēriSasiet mezglu, kā attēlots zīmējumā.
7.1.Savienojumos "lai kā", "lai vai kā" u. tml.: saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
PiemēriLai kā pūlējos, traipu izmazgāt nevarēja.
8.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, kurā darbība notiek pirms virsteikumā minētās darbības.
PiemēriKā pieprasījums samazinās, tā cenas krītas.
Stabili vārdu savienojumiDiezin kā. Kā (nu) kurš. Kā citādi. Kā kuro reizi. Kā nebūt. Kā nekā. Kā tad citādi.