kuriene
kuriene lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis; parasti konstrukcijā: vārdu savienojums "no kurienes" vai vārdu savienojums "uz kurieni", vai vārdu savienojums "līdz kurienei"
1.Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
PiemēriNo kurienes tu nāc?
- No kurienes tu nāc?
- Uz kurieni sainis jānes?
- Līdz kurienei mums jābrauc?
Stabili vārdu savienojumiNez no kurienes.
- Nez no kurienes — nav zināms, no kurienes.
2.apstākļa vārda nozīmē Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
PiemēriGribas uz kaut kurieni aizbraukt.
- Gribas uz kaut kurieni aizbraukt.
- No kaut kurienes atskanēja skaļas balsis.
- Lai nāk, no kurienes nākdams.
3.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
PiemēriUzkāpām tornī, no kurienes pārredzama apkārtne.
- Uzkāpām tornī, no kurienes pārredzama apkārtne.
- Vārtsargs lēca uz to pusi, uz kurieni tika raidīta bumba.
- Censties noskaidrot, uz kurieni stārķi aizlido.
- Pajautāt vadītājam, līdz kurienei autobuss brauks.
4.saikļa nozīmē Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai vietas apstākļa palīgteikumu.
PiemēriIr zināms, no kurienes prece ievesta.
- Ir zināms, no kurienes prece ievesta.
- Nav skaidrs, uz kurieni viņš ir gribējis doties.
- Devāmies tur, no kurienes atskanēja saucieni.
Stabili vārdu savienojumiNezin no kurienes. No kurienes vējš pūš.
- Nezin no kurienes — nav zināms, no kurienes.
- No kurienes vējš pūš idioma — saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.