krīze
krīze dsk. ģen. -žu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
PiemēriFinanšu krīze.
Stabili vārdu savienojumiParlamentārā (arī valdības u. tml.) krīze.
1.1.Sarežģīta situācija, smags stāvoklis; krasa (kā) nepietiekamība.
PiemēriPārvarēt dzīvokļu krīzi pilsētā.
Stabili vārdu savienojumiKrīzes telefons.
2.joma: medicīna Pavērsiens akūtas slimības gaitā – izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums.
PiemēriPārvarēt krīzi.
Stabili vārdu savienojumiValdības krīze.
Cilme:No vācu Krise, kam pamatā grieķu krisis ‘lēmums, spriedums; izšķirošs iznākums’.