krīts
krīts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sīkgraudains, parasti balts, organiskas izcelsmes nogulumiezis.
PiemēriKrīta atradnes.
Stabili vārdu savienojumiKrīta periods.
1.1.No šā ieža iegūts materiāls (gabals, stienītis, pulveris u. tml.).
PiemēriRakstīt ar baltu vai krāsainu krītu.
Stabili vārdu savienojumiBāls kā krīts. Krīta bālumā. Krīta papīrs.
Stabili vārdu savienojumiUz krīta.
Cilme:No viduslejasvācu krite.