krustoties1
krustoties 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
PiemēriKrustoties taisnā leņķī.
2.Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
PiemēriUzņēmēju intereses krustojās.
3.Savstarpēji ietekmēties; saplūstot, savstarpēji tuvināties.
PiemēriKvarteta daiļradē krustojas dažādas muzikālās tradīcijas.
Stabili vārdu savienojumiCeļi krustojas.