Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kropļot
kropļot [kruôpļuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
kropļojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst kropls, kroplīgs.
PiemēriNepareiza sēdēšana kropļo skolēna muguru.
1.1.Bojāt.
PiemēriKropļot savu veselību.