Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kropļot
kropļot [kruôpļuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
kropļojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst kropls, kroplīgs.
PiemēriNepareiza sēdēšana kropļo skolēna muguru.
1.1.Bojāt.
PiemēriKropļot savu veselību.