kritiķis
kritiķis vīriešu dzimte, lietvārds
kritiķe sieviešu dzimte, lietvārds
1.Kritikas (2) speciālists.
PiemēriTeātra kritiķis.
1.1.Cilvēks, kas kritiski vērtē (ko), mēdz norādīt uz trūkumiem; kritizētājs.
PiemēriViņš bija zobgalīgi dzēlīgs kritiķis.
Cilme:No grieķu kritikos ‘kritisks vērtējums’.