kristīt
kristīt kristīju, kristī, kristī, pag. kristīju darbības vārds; transitīvs
1.Veikt kristības ceremoniju; pakļaut (kādu) kristībai.
PiemēriKristīt bērnu baznīcā.
Stabili vārdu savienojumiKristītais vārds.
2.sarunvaloda Atšķaidīt (piem., pienu, degvīnu ar ūdeni).
PiemēriKristīts šņabis.
Cilme:No senkrievu крьстити, krievu крестить.