krist
krist krītu, krīti, krīt, pag. krita darbības vārds; intransitīvs
1.Virzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
PiemēriČiekuri krīt zemē no egles.
- Čiekuri krīt zemē no egles.
- Ābols no ābeles tālu nekrīt.
- Dzeltenas kļavu lapas krīt uz ceļa.
- No gaisa krīt krusa, sniegs.
- Lietus krīt lielām lāsēm.
- Salasīt kritušās plūmes.
- Jātnieks krīt zemē no zirga.
- Krist ārā no gultas.
- Krist no krēsla.
1.1.Nonākt planētas atmosfērā (par meteorītiem, meteoriem).
PiemēriMeteorīts krīt ar lielu ātrumu.
- Meteorīts krīt ar lielu ātrumu.
Stabili vārdu savienojumiKrītoša zvaigzne.
- Krītoša zvaigzne — krītošs meteors.
2.Strauji mainīt stāvokli (parasti no vertikāla stāvokļa horizontālā).
PiemēriBērns skrien un krīt.
- Bērns skrien un krīt.
- Krist uz muguras, augšpēdus.
Stabili vārdu savienojumi(No)krist gar zemi. Krītamā kaite.
- (No)krist gar zemi — (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
- Krītamā kaite — epilepsija.
2.1.Kā ietekmē liekties, arī gāzties (zemē) – par augiem.
PiemēriLabība krīt veldrē.
- Labība krīt veldrē.
- Kaut kur iedziedājās zāģis. Krita koks.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)krist veldrē.
- (Sa)krist veldrē — (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
2.2.Gāzties, brukt, grūt.
PiemēriMūra sēta krīt drupās.
- Mūra sēta krīt drupās.
3.Ar strauju kustību ieņemt kādu stāvokli.
PiemēriKrist ceļos, uz ceļiem.
- Krist ceļos, uz ceļiem.
- Krist pie kājām.
- Krist mātei ap kaklu.
- Krist kāda apkampienos.
- Krist gultā.
4.Tikt nonāvētam.
PiemēriKrist karā.
- Krist karā.
- Krist no ienaidnieka lodes.
- Krist varoņa nāvē.
Stabili vārdu savienojumiKrist par upuri.
- Krist par upuri — 1. Tikt nonāvētam, iet bojā.2. Nonākt kā nevēlama varā un dabūt ciest no tā.
4.1.Mirt, nobeigties (par daudziem).
PiemēriNo lielā aukstuma mežā daudz kritušu dzīvnieku.
- No lielā aukstuma mežā daudz kritušu dzīvnieku.
- Viņi krituši no bada un slimībām.
Stabili vārdu savienojumiKrīt kā mušas.
- Krīt kā mušas — sarunvaloda saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
4.2. Tas, kas ir ticis nonāvēts kaujā, karā.
PiemēriPirmo latviešu strēlnieku bataljonu kritušie pēc nāves tika apbalvoti ar 4. šķiras Svētā Jura krustiem.
- Pirmo latviešu strēlnieku bataljonu kritušie pēc nāves tika apbalvoti ar 4. šķiras Svētā Jura krustiem.
5.formā: trešā persona Strauji tikt virzītam, virzīties lejup (par ķermeņa daļu).
PiemēriRokas bezspēkā krīt gar sāniem.
- Rokas bezspēkā krīt gar sāniem.
5.1.Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup.
PiemēriCirvis krīt tieši bluķim pa vidu.
- Cirvis krīt tieši bluķim pa vidu.
5.2.pārnestā nozīmē Strauji, sāpīgi skart.
PiemēriSitieni, cirtieni krīt cits pēc cita.
- Sitieni, cirtieni krīt cits pēc cita.
- Krīt skarbi vārdi.
6.formā: trešā persona Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
PiemēriMati krīt pār pleciem, uz pieres.
- Mati krīt pār pleciem, uz pieres.
- Aizkars krīt lielās krokās.
- Kleita skaisti krīt līdz pat zemei.
Stabili vārdu savienojumiPriekškars krīt.
- Priekškars krīt — priekškars tiek nolaists.
6.1.pārnestā nozīmē Atrasties, būt novietotam stāvus lejup.
PiemēriCeļš uzved kalnā, tad lejup krīt aši ..
- Ceļš uzved kalnā, tad lejup krīt aši ..
7.formā: trešā persona Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
PiemēriKurpes par lielām, krīt nost no kājām.
- Kurpes par lielām, krīt nost no kājām.
- Mašīnai izpūtējs krīt nost.
- Durvis krīt ārā.
- Mati krīt ārā.
- Kaķim spalva krīt ārā.
- Bērnam zobs krīt ārā.
Stabili vārdu savienojumiViss krīt no rokām (ārā).
- Viss krīt no rokām (ārā) — saka, ja (piem., uztraukumā) nevar noturēt priekšmetus, tie krīt zemē.
8.Strauji vērties ciet; aizcirsties.
PiemēriDurvis krīt ciet.
- Durvis krīt ciet.
- Caurvējā logs krita ciet.
9.formā: trešā persona Izplatīties (kur, kādā virzienā) – par gaismu.
PiemēriNo laternas krīt blāva gaisma.
- No laternas krīt blāva gaisma.
- Svarīgi, lai gaisma kristu no kreisās puses.
- Gaismas stari krīt tieši acīs.
9.1.Atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
PiemēriNo kokiem krīt garas ēnas.
- No kokiem krīt garas ēnas.
9.2.Tikt vērstam (uz ko) – par skatienu, acīm.
PiemēriSkatiens krita uz jauno cepuri.
- Skatiens krita uz jauno cepuri.
Stabili vārdu savienojumiKrist acīs.
- Krist acīs — pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
10.formā: trešā persona Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni); pazemināties, samazināties (piem., par temperatūru, spiedienu); kristies.
PiemēriŪdens līmenis upē lēnām krīt.
- Ūdens līmenis upē lēnām krīt.
- Tvaika spiediens krīt.
- Pamazām krita asinsspiediens.
Stabili vārdu savienojumiBarometrs krīt.
- Barometrs krīt — sarunvaloda saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
10.1.Kļūt zemākam (par skaņām, balsi).
PiemēriKrītošā intonācija.
- Krītošā intonācija.
Stabili vārdu savienojumiKrītošā gamma. Krītošā melodija.
- Krītošā gamma — joma: mūzika gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
- Krītošā melodija — joma: mūzika melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
10.2.Samazināties, kļūt mazākam (par cenu, svaru, apjomu u. tml.); kristies.
PiemēriSezonas preču cenas krīt.
- Sezonas preču cenas krīt.
- Valūtas kurss krīt.
- Pieprasījums pēc dzīvokļiem turpina krist.
Stabili vārdu savienojumiAkcijas krīt.
- Akcijas krīt — akciju vērtība pazeminās.
11.Nonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
PiemēriKrist nežēlastībā.
- Krist nežēlastībā.
- Krist gūstā.
- Krist negodā, kaunā.
- Krist parādos.
Stabili vārdu savienojumiKrist ļaužu valodās. Krist par laupījumu.
- Krist ļaužu valodās — tikt aprunātam.
- Krist par laupījumu — tikt nolaupītam, nonākt kāda varā, arī īpašumā.
11.1.Nonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
PiemēriKrist izmisumā, panikā.
- Krist izmisumā, panikā.
- Krist nesamaņā.
- Krist pesimismā, depresijā.
Stabili vārdu savienojumiKrist galējībās. Krist kārdināšanā.
- Krist galējībās — pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
- Krist kārdināšanā — padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
11.2.Morāli pagrimt, degradēties.
PiemēriZemu kritis cilvēks.
- Zemu kritis cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiKritusi sieviete. Zemu krist.
- Kritusi sieviete — netikla sieviete.
- Zemu krist idioma — zaudēt cieņu, pagrimt.
- Zemu krist (kāda) acīs — zaudēt savu labo slavu, reputāciju pēc kāda uzskatiem, vērtējuma.
12.Tikt ieņemtam kaujā; padoties.
PiemēriUzbrukumā krita pilsēta.
- Uzbrukumā krita pilsēta.
- Cietoksnis krīt uzbrucēju rokās.
12.1.Tikt gāztam, likvidētam; zaudēt varu.
PiemēriBeidzot krita Berlīnes mūris.
- Beidzot krita Berlīnes mūris.
- Valdība ilgi nenoturējās, krita.
- Pēc gada pilsētas mērs krīt, ievēl citu.
13.formā: trešā persona Tikt (kādam), nonākt (kāda) rīcībā (lozējot, sadalot pienākumus u. tml.).
PiemēriCerēt, ka kritīs lielais laimests.
- Cerēt, ka kritīs lielais laimests.
Stabili vārdu savienojumiKrīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.).
- Krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) — kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
14.Mesties, brukt (kādam virsū).
PiemēriSuns krīt virsū svešiniekam.
- Suns krīt virsū svešiniekam.
- Krīt virsū odi, mušas un citi kukaiņi.
14.1.Rāties, izteikt pārmetumus (kādam).
PiemēriKrist bērniem virsū par nepaklausību.
- Krist bērniem virsū par nepaklausību.
- Krist virsū politiķiem.
14.2.sarunvaloda Kāri, arī badīgi, sākt ēst (ko).
PiemēriZēni kāri krīt virsū ēdienam.
- Zēni kāri krīt virsū ēdienam.
15.sarunvaloda; formā: trešā persona Neiederēties, neiekļauties (kur).
PiemēriŠādi vārdi krīt ārā no teksta stila.
- Šādi vārdi krīt ārā no teksta stila.
15.1.Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
PiemēriNākamā nodarbība krīt ārā.
- Nākamā nodarbība krīt ārā.
16.sarunvaloda; formā: trešā persona Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
PiemēriAizdomas par zādzību krīt uz kaimiņiem.
- Aizdomas par zādzību krīt uz kaimiņiem.
- Liela daļa vainas krīt arī uz tēvu.
Stabili vārdu savienojumiAizdomas krīt.
- Aizdomas krīt — ir aizdomas.
17.sarunvaloda Nodoties (kam).
PiemēriJauneklis ir kritis uz motosportu.
- Jauneklis ir kritis uz motosportu.
- Viņš bija kritis uz datorspēlēm.
17.1.Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
PiemēriMeitenes uz jauno aktieri krīt kā trakas.
- Meitenes uz jauno aktieri krīt kā trakas.
18.sarunvaloda; formā: trešā persona Kaitīgi iedarboties.
PiemēriSmēķēšana krīt uz plaušām.
- Smēķēšana krīt uz plaušām.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) no gaisa (krīt, birst u. tml.). (Tā, ka) ausis krīt ciet. Acis krīt ciet.
- (Kā) no gaisa (krīt, birst u. tml.) idioma — saka, ja kas notiek pēkšņi, negaidīti, arī viegli, bez darba, piepūles.
- (Tā, ka) ausis krīt ciet idioma — saka par ļoti skaļu troksni.
- Acis krīt ciet idioma — saka, ja ļoti gribas gulēt.
- Celties un krist (par ko) idioma — aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
- Ēna krīt uz kādu idioma — saka, ja kādam tiek pārmests kas negatīvs.
- Klupdams krizdams idioma — lielā steigā (doties, virzīties).
- Krist (kāda) nagos sarunvaloda — nonākt kāda varā, pakļautībā.
- Krist (kāda) rokās idioma — nonākt (kāda) varā; tikt ieņemtam (piem., par pilsētu).
- Krist (uz kādu) kā mušas uz medu sarunvaloda — saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā).
- Krist (vai) no kājām zemē; krist (vai) no kājām nost sarunvaloda — būt ļoti nogurušam.
- Krist ap kaklu idioma — strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- Krist atpakaļ sarunvaloda — slimot vēlreiz ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- Krist matos sarunvaloda — sākt kauties.
- Krist uz nerviem sarunvaloda — darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
- Krīt kā kaķis uz kājām idioma — saka par cilvēku, kas prot izkļūt no jebkuras situācijas.
- Nav uz mutes kritis idioma — saka par cilvēku, kas spēj veikli runāt, kam vienmēr ir ko atbildēt.
- Stāvēt un krist idioma — būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- Uz deguna krizdams (klupdams) idioma — sarunvaloda saka, ja kāds strādā pārāk daudz, pāri saviem spēkiem.