Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kreņķi sarunvaloda
kreņķi vīriešu dzimte, lietvārds; formā: daudzskaitlis
1.Uztraukumi, raizes; nepatikšanas.
PiemēriSagādāt daudz kreņķu.
1.1.formā: vienskaitlis Bēda; nelaime.
PiemēriKreņķis ar bērnu.
Stabili vārdu savienojumiNeķer kreņķi.