Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kraukšķēt
kraukšķēt 3. pers. kraukšķ, pag. kraukšķēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLedus kraukšķot lūst.