krīze
krīze dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
PiemēriFinanšu krīze.
- Finanšu krīze.
- Smagās rūpniecības krīze.
- Ekonomiskā krīze.
Stabili vārdu savienojumiParlamentārā (arī valdības u. tml.) krīze.
- Parlamentārā (arī valdības u. tml.) krīze — situācija, kas var izraisīt parlamenta, valdības u. tml. maiņu.
1.1.Sarežģīta situācija, smags stāvoklis; krasa (kā) nepietiekamība.
PiemēriPārvarēt dzīvokļu krīzi pilsētā.
- Pārvarēt dzīvokļu krīzi pilsētā.
- Māksliniekam iestājusies radošā darba krīze.
Stabili vārdu savienojumiKrīzes telefons.
- Krīzes telefons — telefona numurs, uz kuru zvanot, var saņemt palīdzību (piem., psiholoģisku, juridisku, sociālu).
2.joma: medicīna Pavērsiens akūtas slimības gaitā – izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums.
PiemēriPārvarēt krīzi.
- Pārvarēt krīzi.
Stabili vārdu savienojumiValdības krīze.
- Valdības krīze — situācija valstī, kad agrākā valdība atkāpusies, bet jauna valdība vēl nav sastādīta.
Cilme:No vācu Krise, kam pamatā grieķu krisis ‘lēmums, spriedums; izšķirošs iznākums’.