Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
krāciens
krāciens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Skaņas, ko cilvēks rada guļot.
PiemēriNo guļamistabas atskanēja krācieni.
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → krākt2.
PiemēriVētras, viļņu krācieni.
3.Īslaicīga vienreizēja skaņa → krākt3.
PiemēriMašīnas motora krācieni pamodināja gulētājus.