Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
koķetēt
koķetēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
PiemēriKoķetēt ar vīriešiem.
Cilme:No franču coqueter.