kopsolis
kopsolis [kuõpsuôlis] -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar citiem gājējiem saskaņots solis.
PiemēriKopsolis un brīvsolis – divi soļošanas veidi armijā.
- Kopsolis un brīvsolis – divi soļošanas veidi armijā.
- Rota iet kopsolī.
- Ejot divatā, jācenšas ievērot kopsoli.
1.1.Kopēja, saskaņota darbība, rīcība.
PiemēriTurēties kopsolī ar pārējo pasauli.
- Turēties kopsolī ar pārējo pasauli.
Stabili vārdu savienojumiIet kopsolī.
- Iet kopsolī — būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).