kopmītne
kopmītne [kuõpmĩtne] dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
PiemēriStudentu kopmītne.