kopmītne
kopmītne [kuõpmĩtne] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
PiemēriStudentu kopmītne.