konturēt
konturēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
konturējums lietvārds; vīriešu dzimte
Veidot, iezīmēt kontūras; veidot (ko) tā, ka (tam) kļūst redzamas kontūras.
PiemēriKonturēt acis.
- Konturēt acis.
- Konturēt upes krasta zonu.
- pārnestā nozīmē Precīzi konturēts romāna galvenais varonis.