konteksts
konteksts vīriešu dzimte, lietvārds
1.Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai pareizi saprastu (kādas valodas vienības, piem., vārda, teikuma) nozīmi.
PiemēriSaprast rakstītā jēgu tikai kontekstā.
Stabili vārdu savienojumiIzraut no konteksta.
1.1.Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
PiemēriSvarīgi zināt attiecīgo vēsturisko kontekstu.
Cilme:No latīņu contextus ‘savijums, saaudums’.