konteksts
konteksts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai pareizi saprastu (kādas valodas vienības, piem., vārda, teikuma) nozīmi.
PiemēriSaprast rakstītā jēgu tikai kontekstā.
- Saprast rakstītā jēgu tikai kontekstā.
- Atklāt vārda nozīmi pēc konteksta.
Stabili vārdu savienojumiIzraut no konteksta.
- Izraut no konteksta — secināt (ko) no atsevišķas frāzes, neievērojot saistījumu ar visu tekstu vai tā daļu.
1.1.Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
PiemēriSvarīgi zināt attiecīgo vēsturisko kontekstu.
- Svarīgi zināt attiecīgo vēsturisko kontekstu.
- Attīstības perspektīvas starptautiskā kontekstā.
- Minēt ko pozitīvā kontekstā.
Cilme:No latīņu contextus ‘savijums, saaudums’.