konsonanse
konsonanse dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.joma: mūzika Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
2.joma: literatūrzinātne Viens no daļēju atskaņu veidiem, kad atskaņotajos vārdos saskan tikai līdzskaņi.
Cilme:No franču consonance, kam pamatā latīņu consonantia.