Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
konsekrācija
konsekrācija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Personu vai lietu iesvētīšana.
PiemēriArhibīskapa konsekrācija.
  • Arhibīskapa konsekrācija.
  • Jaunās katedrāles konsekrācija.
1.1.Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
PiemēriPiedalīties konsekrācijā.
  • Piedalīties konsekrācijā.
  • Pēc konsekrācijas seko dievgalds.
Cilme:No latīņu consecrātio.