konkrēts
konkrēts -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
konkrēta -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
konkrēti apstākļa vārds
konkrētība sieviešu dzimte, lietvārds
konkrētums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas pastāv reālajā telpā un ir sajūtams, uztverams; reāls, vielisks.
PiemēriKonkrēts priekšmets.
1.1.Tāds, kurā parādās, atspoguļojas reālas īpašības, pazīmes, sakaru, attieksmju daudzveidība.
PiemēriKonkrēts jēdziens.
1.2.Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
PiemēriKonkrēts cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiKonkrētā mūzika.
Cilme:No latīņu concretus ‘biezs, ciets’.