konkrēts
konkrēts -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
konkrēta -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
konkrēti apstākļa vārds
konkrētība lietvārds; sieviešu dzimte
konkrētums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas pastāv reālajā telpā un ir sajūtams, uztverams; reāls, vielisks.
PiemēriKonkrēts priekšmets.
- Konkrēts priekšmets.
- Pavasara nakts gaiss likās kā kaut kas konkrēts, jo gribējās paņemt rokās, piekļaut krūtīm, iegremdēt seju smaržīgajā mīkstumā.
1.1.Tāds, kurā parādās, atspoguļojas reālas īpašības, pazīmes, sakaru, attieksmju daudzveidība.
PiemēriKonkrēts jēdziens.
- Konkrēts jēdziens.
- Konkrēti lugas tēli.
1.2.Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
PiemēriKonkrēts cilvēks.
- Konkrēts cilvēks.
- Konkrēta persona.
- Konkrēts notikums, fakts.
- Runāt konkrēti.
Stabili vārdu savienojumiKonkrētā mūzika.
- Konkrētā mūzika — mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
Cilme:No latīņu concretus ‘biezs, ciets’.