Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
konjunktīva
konjunktīva lietvārds; sieviešu dzimte
Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
PiemēriApsārtusi konjunktīva.
Cilme:No latīņu (membrana) conjunctiva ‘savienojoša plēve’.