koncertmeistars
koncertmeistars [koñcȩ̀rtmeistàrs] vīriešu dzimte, lietvārds
koncertmeistare sieviešu dzimte, lietvārds
1.Pianists, kas palīdz solistam (vokālistam vai instrumentālistam) iestudēt partijas un koncertos atskaņo pavadījumu.
PiemēriStrādāt par koncertmeistaru.
2.Orķestra pirmais vijolnieks (solists); orķestrantu grupas vadošais mūziķis (piem., pirmais čellists, pirmais altists).
PiemēriSimfoniskā orķestra galvenais koncertmeistars.
Cilme:No vācu Konzertmeister.