komponēt
komponēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sacerēt (skaņdarbu).
PiemēriKomponēt kora dziesmas, simfonijas, operas.
- Komponēt kora dziesmas, simfonijas, operas.
- Komponēt mūziku teātra izrādēm.
1.1.Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (kādam tekstam).
PiemēriKomponēt garīgos tekstus.
- Komponēt garīgos tekstus.
- Komponēt Raiņa dzeju.
1.2.intransitīvs Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
PiemēriKomponēt jau agrā jaunībā.
- Komponēt jau agrā jaunībā.
- Mācīties komponēt.
Cilme:No latīņu componere ‘salikt kopā, sastādīt’.