komponēt
komponēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sacerēt (skaņdarbu).
PiemēriKomponēt kora dziesmas, simfonijas, operas.
1.1.Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (kādam tekstam).
PiemēriKomponēt garīgos tekstus.
1.2.intransitīvs Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
PiemēriKomponēt jau agrā jaunībā.
Cilme:No latīņu componere ‘salikt kopā, sastādīt’.