komforts
komforts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas (piem., ērtības, labi sadzīves apstākļi), kas (cilvēkam) rada labsajūtu, apmierinātību.
PiemēriViesnīcas istabas ar pilnīgu komfortu.
1.1.Stāvoklis, kad cilvēks jūtas labi, ērti, ir apmierināts.
PiemēriDvēseles komforts.
Cilme:No angļu comfort.