komandēt
komandēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Izteikt komandu.
PiemēriKapteinis komandēja: "Uzvilkt karogu mastā!"
- Kapteinis komandēja: "Uzvilkt karogu mastā!"
1.1.Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
PiemēriNeļaut sevi komandēt.
- Neļaut sevi komandēt.
- Viņai patīk visus komandēt.
- intransitīvs Tēvs tūlīt sāk komandēt.
2.Vadīt (piem., karaspēka vienību).
PiemēriKomandēt karavīru rotu.
- Komandēt karavīru rotu.
- Komandēt militāro parādi.
3.Norīkot; sūtīt dienesta uzdevumā (uz kādu vietu).
PiemēriKomandēt darbinieku uz Liepāju.
- Komandēt darbinieku uz Liepāju.
Cilme:No franču commander, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds.