Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
komandēt
komandēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Izteikt komandu.
PiemēriKapteinis komandēja: "Uzvilkt karogu mastā!"
1.1.Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
PiemēriNeļaut sevi komandēt.
2.Vadīt (piem., karaspēka vienību).
PiemēriKomandēt karavīru rotu.
3.Norīkot; sūtīt dienesta uzdevumā (uz kādu vietu).
PiemēriKomandēt darbinieku uz Liepāju.
Cilme:No franču commander, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds.