kolonna
kolonna lietvārds; sieviešu dzimte
1.Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
PiemēriMarmora kolonnas.
- Marmora kolonnas.
- Templis ar akmens kolonnām.
- Kolonnu zāle.
- Ēkas fasādi rotāja kolonnas.
1.1.Piemineklis, kam ir šāda balsta forma.
2.Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
PiemēriDemonstrantu kolonna.
- Demonstrantu kolonna.
- Automašīnu kolonna.
- Iet vienā kolonnā.
- Armijas kolonnas virzījās cauri pilsētai.
3.Pārvietojama darba uzņēmuma vienība (padomju laikā).
PiemēriCeļu remonta kolonna.
- Ceļu remonta kolonna.
- Mehanizētā kolonna.
Stabili vārdu savienojumiPiektā kolonna.
- Piektā kolonna — valsts iedzīvotāju daļa, kas ir gatava sadarboties vai sadarbojas ar ienaidnieku.
Cilme:No franču colonne, kam pamatā latīņu columna ‘stabs, kolonna’.