Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
koķetēt
koķetēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
PiemēriKoķetēt ar vīriešiem.
Cilme:No franču coqueter.