knābāt
knābāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
knābāties atgriezenisks, darbības vārds
1.Ēst, tverot ar knābi; drupināt ar knābi.
PiemēriKnābāt maizes drupačas.
1.1.pārnestā nozīmē Negribīgi, arī maziem kumosiņiem ēst (par cilvēkiem).
PiemēriSlimnieks nevis ēd, bet tikai knābā.
2.Vairākkārt knābt.
PiemēriZostēviņš bērnu nogāza gar zemi, dauzīja ar saviem spārniem un knābāja.
2.1.pārnestā nozīmē Vairākkārt teikt (kādam) ko asu, dzēlīgu.
PiemēriJauno kolēģi visi nepārtraukti knābāja.