klikšķēt
klikšķēt 3. pers. klikšķ, pag. klikšķēja intransitīvs, darbības vārds
klikstēt 3. pers. klikst, pag. klikstēja intransitīvs, darbības vārds
1.Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKlikšķ fotoaparātu slēdži.
1.1.Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml.
PiemēriUz ielas klikšķēja zirgu pakavi.