kasīt
kasīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
kasījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vairākkārt (piem., ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu).
PiemēriKasīt odu sadzelto roku.
- Kasīt odu sadzelto roku.
- Kasīt galvu.
- Kasīt muguru.
2.Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
PiemēriKasīt piedegumu no pannas.
- Kasīt piedegumu no pannas.
- Kasīt nost rūsu.
- Kasīt piedegušo pannu.
2.1.Tīrīt, velkot ar ko asu.
PiemēriKasīt jaunos kartupeļus.
- Kasīt jaunos kartupeļus.
3.Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
PiemēriVistas kasa smilšaino zemi.
- Vistas kasa smilšaino zemi.
- Suns kasa ārā kaulu.
4.apvidvārds Grābt (parasti sienu).
PiemēriKasīt sienu.
- Kasīt sienu.
- intransitīvs Sākt kasīt no pļavas stūra.