kasīt
kasīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
kasījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vairākkārt (piem., ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu).
PiemēriKasīt odu sadzelto roku.
2.Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
PiemēriKasīt piedegumu no pannas.
2.1.Tīrīt, velkot ar ko asu.
PiemēriKasīt jaunos kartupeļus.
3.Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
PiemēriVistas kasa smilšaino zemi.
4.apvidvārds Grābt (parasti sienu).
PiemēriKasīt sienu.