kariķēt
kariķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
kariķējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
PiemēriKariķēt personāža valodu.
- Kariķēt personāža valodu.
- intransitīvs Aktieris nebaidās kariķēt.
1.1.Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
PiemēriKariķēt deputātus, politiķus.
- Kariķēt deputātus, politiķus.
Cilme:No itāliešu caricare ‘pārspīlēt’.