kapitulēt
kapitulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
PiemēriPiespiest ielenkto pretinieku kapitulēt.
1.1.pārnestā nozīmē Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
PiemēriBūt spiestam kapitulēt.
Cilme:No franču capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare ‘vienoties zināmos punktos’.