kapitulēt
kapitulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
PiemēriPiespiest ielenkto pretinieku kapitulēt.
- Piespiest ielenkto pretinieku kapitulēt.
- Kapitulēt sabiedroto karaspēkam.
1.1.pārnestā nozīmē Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
PiemēriBūt spiestam kapitulēt.
- Būt spiestam kapitulēt.
- Šahiste piespieda pretinieci kapitulēt.
Cilme:No franču capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare ‘vienoties zināmos punktos’.