kalns
kalns lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zemes virsas pacēlums (parasti vismaz 100 metru augstumā) virs apkārtnes un ar nogāzēm visapkārt.
PiemēriKalna pakāje, virsotne.
Stabili vārdu savienojumiKalnu plato. Ugunsvēmējs kalns.
1.2.īpašības vārda nozīmē Saistīts ar kalnājiem, tiem raksturīgs.
PiemēriKalnu ieži.
Stabili vārdu savienojumiKalnu kristāls. Kalnu saule. Kalnu slimība.
3.Liela kaudze, krāvums.
PiemēriSabērts smilšu kalns.
Stabili vārdu savienojumiMākoņu kalni.
3.1.pārnestā nozīmē Liels (kā) daudzums.
PiemēriZābakiem pielipis vesels dubļu kalns.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)gāzt kalnus. Aiz (deviņiem) kalniem. Aiz (trej)deviņiem kalniem. Ar muti kalnus gāzt.