Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kakls
kakls lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ķermeņa daļa starp galvu un pārējo ķermeni.
PiemēriGarš, tievs kakls.
  • Garš, tievs kakls.
  • Spēcīgi veidots kakls.
  • Kakla skriemeļi.
  • Izstiept kaklu.
  • Gulbis izliec kaklu.
  • Noglāstīt zirga kaklu.
Stabili vārdu savienojumiGulbja kakls. Kakla izgriezums.
1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu (piem., ko uzlikt, kam atrasties).
PiemēriUzkārt kaklā binokli.
  • Uzkārt kaklā binokli.
  • Uzlikt zirgam kaklā sakas.
  • Staigāt ar fotoaparātu kaklā.
2.Rīkle.
PiemēriSkalot iekaisušo, sāpīgo kaklu.
  • Skalot iekaisušo, sāpīgo kaklu.
Stabili vārdu savienojumiKumoss aizspriežas kaklā. Kumoss spriežas kaklā.
3.Sašaurināta vieta priekšmeta (piem., trauka) augšdaļā; sašaurināta (orgāna) daļa (pie citas daļas, orgāna).
PiemēriPudeles kakls.
  • Pudeles kakls.
  • Sakņu kakla puve.
  • Dzemdes kakls.
Stabili vārdu savienojumiKumoss iespriežas kaklā; kumoss (ie)spiežas kaklā.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) krusts kaklā. (Kā) krusts uz kakla. (Kā) nelaime kaklā. (Kā) nelaime uz kakla.